Jaunumi
Vai darbinieks drīkst strādāt septiņas dienas nedēļā? | LEADELL Akadēmija
Sadarbības ar iTiesības žurnālu ietvaros LEADELL Vītols jurists Lauris Broks analizē, vai ir iespējams vienoties, ka darbinieks strādā septiņas dienas pēc kārtas no plkst. 8.00 līdz 20.00 ar divu stundu pārtraukumu darbā, tam sekojot septiņām brīvdienām.
Vai pietiek ar darba devēja un darbinieka vienošanos darba laikam?
Darba likuma (DL) 6.panta 1.daļā noteikts, ka nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, tādēļ arī gadījumā, kad darbinieks ir noslēdzis darba līgumu un piekritis normatīvajiem aktiem neatbilstošiem darba līguma noteikumiem, darba devējs nevar atsaukties uz to, ka abas puses līgumu parakstījušas un darbinieks piekritis šādiem līguma noteikumiem. Par darba tiesiskās attiecības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu DL 162.pantā darba devējam paredzēta administratīvā atbildība. Tātad darba līgumā noteiktais darba laiks jebkurā gadījumā nedrīkst būt pretrunā ar darba tiesiskās attiecības regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Kāds ir normāls darba laiks?
DL 131.panta 1.daļā noteikts, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. DL 133.panta 1.daļā paredzēts, ka darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu.
Ko pārkāptu vienošanās par strādāšanu septiņas darba dienas pēc kārtas no 8.00-20.00?
Darbiniekam, strādājot 10 stundas dienā un 70 stundas nedēļā, būtu pārsniegts gan DL 131.panta 1.daļā noteiktais normālais dienas darba laiks un normālais nedēļas darba laiks, gan DL 133.pantā noteiktais darba nedēļas ilgums.
Vai pastāv cita veida darba laika uzskaite?
DL 140.panta 1.daļā noteikts, ka tad, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Līdz ar to likumā pieļauta iespēja atkāpties no normālā dienas vai nedēļas darba laika ilguma, nosakot summēto darba laiku, bet tikai gadījumā, kad tos nav iespējams ievērot darba rakstura dēļ.
Kas jāņem vērā, nosakot summēto darba laiku?
- saskaņā ar DL 140.panta 2.daļu likumā noteikto diennakts un nedēļas atpūtas laika ilgumu summētā darba laika ietvaros (diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas, savukārt nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas) var nepiemērot tikai minētajā normā noteiktajos gadījumos;
- saskaņā ar DL 140.panta 4.daļu summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 56 stundām nedēļā;
- saskaņā ar DL 140.panta 6.daļu, ja noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
Vai ir ierobežojumi summētajam darba laikam?
Darbiniekam, summētā darba laika ietvaros strādājot septiņas dienas pēc kārtas un 70 stundas nedēļā, netiktu ievēroti DL 140.panta 4. daļas noteikumi, kuros paredzēts, ka jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 56 stundām nedēļā, un DL 140.panta 6.daļas noteikumi, kuros noteikts darba devēja pienākums nodrošināt, ka pārskata periodā nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
Līdz ar to jebkurā gadījumā darba līguma noteikumi, kas paredzētu septiņu dienu darba nedēļu katru dienu no plkst. 8.00 līdz 20.00 ar divu stundu pārtraukumu darbā un ar tam sekojošu septiņu dienu atpūtas laiku, būtu pretrunā DL normām un pasliktinātu darbinieka tiesisko stāvokli. Līdz ar to šādi darba līguma noteikumi saskaņā ar DL 6.panta1.daļu būtu spēkā neesoši.
Ko darīt, ja rodas jautājumi vai neskaidrības?
LEADELL Vītols komanda aktīvi sniedz profesionālu atbalstu klientiem darba tiesību jautājumos. Uzticiet šos un citus darba tiesību jautājumus mums: riga@leadell.com
LEADELL Akadēmijā ar savām zināšanām dalījās jurists Lauris Broks, kurš labprāt ar savu padomu palīdz rast atbildes uz darba ikdienā bieži sastopamiem jautājumiem.
Lasiet vēl:
Vai vienam darbiniekam var izsniegt divus uzteikumus? | LEADELL Akadēmija
Vai darbiniekam izmaksāto dienas naudu var uzskatīt par daļu no darba algas | LEADELL Akadēmija
Vai atstādināšanas laiks dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu? | LEADELL Akadēmija
-
Savas tiesības zinoši darbinieki darba devēja kļūdas var nepiedot | Darba tiesības
11.08.2023 -
Dabinieks pieļauj kļūdas. Ko ņemt vērā darba devējam? | Darba tiesības
10.08.2023 -
Darba kārtības noteikumi – formalitāte vai palīgs biznesa mērķu sasniegšanā? | Darba tiesības
09.08.2023
Specializācijas jomas
Subscribe to Leadell's Newsletter
