• Par mums
  • Jaunumi
  • Komanda
  • Prakses jomas
  • Atzinības
  • Karjera
  • Kontakti
  • Par mums
  • Jaunumi
  • Komanda
  • Prakses jomas
  • Atzinības
  • Karjera
  • Kontakti
  • LV
  • EN

Darbības jomas

  • Banku darbība un finanses

    Banku darbība un finanses

    Finanses, Banku darbība, Vērtspapīri, Apdrošināšana, Investīcijas, Maksātnespēja, Parādu piedziņa

    Mēs konsultējam bankas un citas finanšu institūcijas ar finanšu darījumiem saistītos jautājumos. Starptautiskie eksperti atzīst mūs kā vienu no vadošajiem advokātu birojiem parādu piedziņas un restrukturizācijas jomā. Ievērojamā pieredze, kas iegūta sniedzot juridisko palīdzību vadošajām Baltijas bankām, ļauj mūsu komandai paredzēt un nodrošināt visu darījumā iesaistīto pušu interešu ievērošanu. Digitālo inovāciju ietekmes uz tradicionālajiem finanšu pakalpojumiem apzināšana un ar to saistīto juridisko aspektu izpēte, mūsu komandai ļauj sniegt juridisko palīdzību arī FinTech jautājumos

    Latvia

    Partneri
    • Kārlis Vītols
    • Ilze Jankeviča
    Zvērināts advokāts
    • Jānis Meija
    Juristi
    • Lauris Broks
    • Artūrs Rubins
    • Gunita Vītola
    Jurista palīgi
    • Paula Paidere
    Atbalsta personāls
    • Liene Vītola
  • Korporatīvā pārvaldība un komercdarbība

    Korporatīvā pārvaldība un komercdarbība

    Korporatīvā pārvaldība, Publiskie iepirkumi, Publiskā un privātā partnerība, Darījumi un tirdzniecība, Uzņēmumu apvienošana un iegāde, Konkurence, Darba attiecības, Imigrācija, Transports

    Mūsu speciālisti piedāvā augstākās kvalitātes juridiskas konsultācijas dažādos korporatīvos un ar komercdarbību saistītos jautājumos. Tai skaitā korporatīvā pārvaldīšana, publiskie iepirkumi, publiskā un privātā partnerība, uzņēmumu apvienošana un iegāde, konkurence. Mēs konsultējam plašu klientu loku – kā vadošos uzņēmumus, tā arī jaunuzņēmumus. Mūsu komanda, kas darbojas šajā prakses jomā ikgadējās starptautisku ekspertu organizētās novērtēšanās ir vairākkārtēji saņēmuši atzinības kā vadošie jomas profesionāļi.

    Latvia

    Partneri
    • Kārlis Vītols
    • Ilze Jankeviča
    Zvērināts advokāts
    • Jānis Meija
    Juristi
    • Lauris Broks
    • Artūrs Rubins
    • Gunita Vītola
    Jurista palīgi
    • Paula Paidere
    Atbalsta personāls
    • Liene Vītola
  • Strīdu risināšana

    Strīdu risināšana

    Tiesvedība, Šķīrējtiesa, Alternatīvā strīdu risināšana, Ģimene un mantojums, Nolēmumu izpilde, Ekonomiskie noziegumi

    Mums ir liela pieredze tiesvedības, šķīrējtiesas, kā arī ārpustiesas parādu piedziņas jautājumos. Mūsu advokāti regulāri darbojas gan kā šķīrējtiesneši, gan samierinātāji, gan pilnvarotās personas maksātnespējas procesos. Vairākas mūsu tiesvedības ir bijušas par pamatu likuma interpretācijas maiņai sabiedrībai nozīmīgos juridiskos jautājumos. Starptautiskie eksperti gadiem mūs atzīst kā vienu no vadošajiem advokātu birojiem strīdu risināšanas jautājumos.

    Latvia

    Partneri
    • Kārlis Vītols
    • Ilze Jankeviča
    Zvērināts advokāts
    • Jānis Meija
    Juristi
    • Lauris Broks
    • Artūrs Rubins
    • Gunita Vītola
    Jurista palīgi
    • Paula Paidere
    Atbalsta personāls
    • Liene Vītola
  • Informācijas tehnoloģijas un intelektuālais īpašums

    Informācijas tehnoloģijas un intelektuālais īpašums

    Informācijas tehnoloģijas, Telekomunikācijas, Mediji, Intelektuālais īpašums

    Mēs ejam līdzi laikam un apzināmies plašo informācijas tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma nozīmi mūsdienu biznesā. Ar individuālu pieeju un, raugoties no klienta perspektīvas, mūsu komanda var sniegt juridisko palīdzību visos ar informācijas tehnoloģijām un intelektuālo īpašumu saistītos jautājumus. Mūsu stiprā puse ir iespēja klientiem nodrošināt juridisko palīdzību, kas ietver gan izpratni par tradicionālajiem biznesa darījumiem, gan padziļinātu izpratni par attiecīgajiem tehniskajiem aspektiem. Mūsu komandai ir plaša pieredze juridiskās palīdzības sniegšanā, kas saistīta ar mākoņdatošanu, programmatūras licencēšanu un patentu reģistrāciju.

    Latvia

    Partneri
    • Kārlis Vītols
    • Ilze Jankeviča
    Zvērināts advokāts
    • Jānis Meija
    Juristi
    • Lauris Broks
    • Artūrs Rubins
    • Gunita Vītola
    Jurista palīgi
    • Paula Paidere
    Atbalsta personāls
    • Liene Vītola
  • Medicīna un farmācija

    Medicīna un farmācija

    Veselības aprūpe, Farmācija

    Mēs sniedzam juridisko palīdzību un pārstāvam savu klientu intereses visos ar farmāciju saistītos jautājumos. Farmācija ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm ar atšķirīgu regulējumu dažādās jurisdikcijās. Mūsu advokāti, sadarbojoties ar nozares speciālistiem, regulāri sniedz juridisko palīdzību attiecībā uz prasībām, kas jāievēro, uzsākot zāļu ražošanu, zāļu reklamēšanu un klīnisko pētījumu veikšanu. Mums ir arī ievērojama pieredze pārstāvot klientus nepareizas ārstēšanas gadījumos.

    Latvia

    Partneri
    • Kārlis Vītols
    • Ilze Jankeviča
    Zvērināts advokāts
    • Jānis Meija
    Juristi
    • Lauris Broks
    • Artūrs Rubins
    • Gunita Vītola
    Jurista palīgi
    • Paula Paidere
    Atbalsta personāls
    • Liene Vītola
  • Nekustamais īpašums un būvniecība

    Nekustamais īpašums un būvniecība

    Būvniecība, Teritoriālā plānošana, Infrastruktūra, Vide, Nekustamais īpašums

    Mēs konsultējam dažādos ar nekustamo īpašumu saistītos jautājumos: nekustamā īpašuma attīstīšanā (teritoriālā plānošanā, atļauju saņemšanā, infrastruktūras jautājumos, būvniecības līgumu izstrādē, finansēšanā, ar vidi saistītos jautājumos) ar īpašumtiesībām saistītos jautājumos (kopīpašums, servitūti, piebraucamie ceļi) kā arī ar nekustamā īpašuma īri un nomu saistītos jautājumos. Mūsu profesionālisms šajā jomā tiek atzīts arī no starptautisko ekspertu puses.

    Latvia

    Partneri
    • Kārlis Vītols
    • Ilze Jankeviča
    Zvērināts advokāts
    • Jānis Meija
    Juristi
    • Lauris Broks
    • Artūrs Rubins
    • Gunita Vītola
    Jurista palīgi
    • Paula Paidere
    Atbalsta personāls
    • Liene Vītola
  • Regulējamās nozares un atbilstība

    Regulējamās nozares un atbilstība

    Enerģētika, Datu aizsardzība, Patērētāju aizsardzība, Sports, Administratīvais process

    Pastāvīgi mainīgie gan vietējā, gan starptautiskā mēroga noteikumi, kas ietekmē jebkura uzņēmuma ikdienas darbību, padara atbilstības prasības par vienu no galvenajiem jautājumiem, ar ko uzņēmumi mūsdienās saskaras. Mūsu speciālistu komandai ir liela pieredze, palīdzot klientiem izprast visus saistošos noteikumus un attiecīgo regulējumu, lai tādējādi nodrošinātu efektīvu uzņēmuma darbību.

    Latvia

    Partneri
    • Kārlis Vītols
    • Ilze Jankeviča
    Zvērināts advokāts
    • Jānis Meija
    Juristi
    • Lauris Broks
    • Artūrs Rubins
    • Gunita Vītola
    Jurista palīgi
    • Paula Paidere
    Atbalsta personāls
    • Liene Vītola
  • Nodokļi

    Nodokļi

    Nodokļi, Muita

    Mūsu speciālisti, no kuriem daži ir arī ar iepriekšēju pieredzi darbā nodokļus administrējošās institūcijās, sniedz konsultācijas un pārstāv klientus visos ar nodokļu un muitas regulējumiem saistītos jautājumos: strukturizēšanas darījumos, attiecībās ar nodokļu administrāciju un ar nodokļu jautājumiem saistītu strīdu risināšanā, tai skaitā ar nodokļu jomu saistītās krimināllietās. Pateicoties lielajai un plaši atzītajai pieredzei nodokļu strīdu jautājumos, mūsu ekspertiem ir zināšanas, kas nepieciešamas, lai iespējamos riskus paredzētu un novērstu pirms klienta darījums ticis noslēgts.

    Latvia

    Partneri
    • Kārlis Vītols
    • Ilze Jankeviča
    Zvērināts advokāts
    • Jānis Meija
    Juristi
    • Lauris Broks
    • Artūrs Rubins
    • Gunita Vītola
    Jurista palīgi
    • Paula Paidere
    Atbalsta personāls
    • Liene Vītola
    • LV
    • EN
  • AB
  • AB
  • Par mums
  • Jaunumi
  • Komanda
  • Prakses jomas
  • Atzinības
  • Karjera
  • Kontakti

Our Experience

Jaunumi

Kopīgais un atšķirīgais darba devēju tiesībās pieprasīt darbinieku vakcināciju Baltijas valstīs | LEADELL Akadēmija

13.12.2021LEADELL

Lai pasargātu gan iedzīvotājus, gan ekonomiku, Baltijas valstis pieliek nopietnas pūles Covid-19 vīrusa izplatības kontrolēšanā un ierobežošanā. Visas trīs valstis ir izstrādājušas un ieviesušas vēl nebijušas pieejas vīrusa izplatības kontrolēšanā. Ņemot vērā to, ka tiesību akti bieži vien “paliek soli iepakaļ” reālās dzīves notikumu gaitai, sabiedrībā valda plašas diskusijas par to, ko darba devēji var darīt, lai pasargātu savus darbiniekus un klientus no vīrusa nekontrolētas izplatības. Kopīgo un atšķirīgo Baltijas valstu regulējumos pēta vadošie darba tiesību eksperti LEADELL juridiskajos birojos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, piedāvājot salīdzinošu pārskatu par aktuālākajiem darba attiecību aspektiem, ko ietekmējusi pandēmija.

Tendences Covid-19 vīrusa ierobežošanai darba vidē visās trijās valstīs vērojamas līdzīgas, kā nozīmīgāko atšķirību jāmin darbinieka tiesības visos gadījumos Lietuvā vakcinēšanās vietā izvēlēties regulāru testēšanu. Tomēr regulējumi un darbinieku grupas, uz kurām prasība vakcinēties, kā arī sniegt informāciju par savu veselību, var tikt attiecinātas, katrā valstī atšķiras.

 

Vai darba devējs var pieprasīt informāciju par darbinieku veselības stāvokli?

 

  • Visās trijās valstīs darba devējiem ir iespējas iegūt informāciju par personas veselības stāvokli.

 

Latvijā, darba devējam ir tiesības pieprasīt no darbinieka informāciju par darbinieka atbilstību vakcinētas vai pārslimojušas personas statusam, ja darbinieks uzturas vai pastāvīgi atrodas darba vietā, kā arī ja uz darbinieku attiecas normatīvo aktu prasības par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību. Tāpat darba devējs no darba vietā pastāvīgi esošiem darbiniekiem ir tiesīgs prasīt arī negatīva Covid-19 testa uzrādīšanu, ja šāda testa uzrādīšana ir pieļaujama, piemēram, kad vakcinācija ir uzsākta. Ja klātienē strādājošam darbiniekam ir konstatēta saslimšana ar Covid-19, tam par to nekavējoties jāinformē darba devējs.

Papildus, darba vides drošības nodrošināšanas nolūkā, darba devējs brīvprātīgi var organizēt visu klātienē strādājošo darbinieku (t.sk. pilnībā vakcinētu un pārslimojušu personu) testēšanu. Ja šāda testēšana netiek veiktavai tā veikta agrāk kā pirms 72 stundām, darbiniekiem, kas strādā klātienē, katru dienu, ierodoties darba vietā, ir rakstveidā jāapliecina darba devējam, ka tiem nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju, ka tiem nav pienākuma ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju un, ka tiem nav zināms, vai pēdējo 10 dienu laikā viņi bijuši tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu.

 

Igaunijā darba devējam ir tiesības uzzināt, vai darbinieki ir vakcinēti tikai gadījumos, kad darba vides riska novērtējumā vakcinācija tiek atzīta kā samērīgs pasākums darba vides drošības paaugstināšanai, taču nav tiesību pieprasīt informāciju par darbinieku veselības stāvokli, tostarp datus par vakcināciju, ja darbiniekiem nav noteikts pienākums vakcinēties. Tikmēr darba devējs, kurš nodarbina vairāk nekā 30 darbinieku, var iesniegt Slimokasei pieprasījumu par savu darbinieku vakcinācijas statusu. Slimokase var sniegt atbildi tikai par vakcinācijas aptveri, norādot: “zem 50%”; precīzi dati izteikti procentos no 50% līdz 80% vai “vairāk nekā 80% darbinieku ir vakcinēti”. Šo aptauju darba devēji bieži izmanto, lai izsvērtu nepieciešamību aicināt medicīnas speciālistu vakcinācijas veikšanai darba vietā.

 

Lietuvā darba devējam ir tiesības pieprasīt informāciju tikai konkrētai personu grupai, kas ietverta Lietuvas Republikas valdības lēmumā Nr.544. Lēmums nosaka to darbu veicēju sarakstu, kuriem darba pienākumu veikšanai ir pienākums: a) vakcinēties; vai b) tikt periodiski testētiem; vai c) sniegt pietiekamus pierādījumus tam, ka darbiniekam ir bijis diagnosticēts Covid-19, darbinieks to ir pārslimojis un tāpēc darbiniekam ir dabiska imunitāte. Savukārt darbiniekiem, kuri nav minēti šajā lēmumā, ir pienākums nekavējoties informēt darba devēju tikai tad, ja viņi ir inficējušies ar Covid-19.

 

Kā pienākumu vakcinēties ietekmē darbinieka nodarbinātība valsts, pašvaldības vai privātajā sektorā?

 

  • Latvijā darba vietas sektors var būt vienīgais kritērijs prasībai pēc vakcinētas vai pārslimojušas personas statusa. Igaunijā šāda prasība tiek izvērtēta individuāli pēc darba vides riska novērtējuma rezultātiem neatkarīgi no sektora. Lietuvā darba vietas sektors var ietekmēt vakcinēšanās, pārslimošanas vai testēšanas prasību.

Latvijā no 2021.gada 15.novembra valsts un pašvaldību institūcijās (t.sk. kapitālsabiedrībās) darba pienākumus var veikt tikai tie darbinieki, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Privātajā sektorā strādājošajiem darba devējam ir jānodrošina attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj. Ja attālinātais darbs nav iespējams, darba devējam ir jāveic risku izvērtējums ar mērķi noteikt vakcinēšanās nepieciešamību. Attiecībā uz klātienē strādājošiem privātā sektora darbiniekiem darba devējam ir jāveic izvērtējums, ņemot vērā darba pienākumus, darba apstākļus klātienē, inficēšanās riskus, u.c. un jānosaka, kuriem darbiniekiem, brīvprātīgajiem un uz ārpakalpojuma līguma nodarbinātajiem ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Savukārt, no 2021.gada 15.decembra arī tiem privātā sektora darbiniekiem, tostarp brīvprātīgajiem un uz ārpakalpojuma līguma nodarbinātajiem, kuriem darba devējs nav noteicis sertifikāta nepieciešamību, bet kuri veic darba pienākumus klātienē, ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Vienlaikus norādāms, ka likumdevējs ir noteicis pārejas periodu, pieļaujot, ka darbinieks var turpināt darbu klātienē ar testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu, pie nosacījuma, ka darbinieks ir uzsācis vakcināciju līdz 2021.gada 15.novembrim un pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu līdz 15.decembrim. Šāda darba turpināšana ar testēšanos pieļaujama līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai.

Vakcinācijas pienākuma noteikšana darbiniekiem Igaunijā ir atkarīga no darba vides riska novērtējuma, kurā ir jāidentificē un jānovērtē visi apdraudējumi, kas pastāv attiecīgajā darba vidē. Darba devējam ir jānosaka darbinieku inficēšanās riska raksturs, apjoms un ilgums attiecībā uz visiem darbiem, kas saistīti ar iespējamu saskari ar bioloģisku apdraudējumu, tai skaitā Covid-19. Darbinieki, kas strādā paaugstināta riska vidē, piemēram, pansionātā vai slimnīcā, vakcinācijas pienākumam var tikt pakļauti biežāk nekā, piemēram, tie, kas strādā atdalītās, labi vēdināmās telpās.

Prasība būt vakcinētam, testētam vai pārslimojušam Lietuvā ir attiecināma uz valdības lēmumā Nr. 544 uzskaitītajām darbinieku grupām, kurām jāievēro stingri pasākumi koronavīrusa izplatības apturēšanai,  piemēram, prasība jāievēro visiem darbiniekiem, kas darba pienākumus veic veselības aprūpes iestādēs, skolās un bērnudārzos, sabiedriskajā transportā, u.c.

 

Vai atšķiras kritēriji, kuriem izpildoties darba devējam ir tiesības pieprasīt vakcināciju privātajā sektorā strādājošajiem darbiniekiem?

 

  • Igaunijā un Latvijā pie noteiktiem nosacījumiem darbiniekam var pieprasīt veikt vakcināciju, taču Lietuvā darbiniekam ir tiesības vakcinācijas vietā izvēlēties regulāru testēšanu.

 

Latvijā darba devējam ir jāizvērtē katra darbinieka, tostarp brīvprātīgo un personu ar ārpakalpojuma līgumiem, darba pienākumi un darba apstākļi klātienē, nosakot inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai. Pamatojoties uz minēto inficēšanās risku izvērtējumu darba vietā un ievērojot samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principus, darba devējs Latvijā pieprasa darbiniekam vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ja pastāv kāds no šiem apstākļiem: a) darbi vai pakalpojumi var tikt sniegti tikai epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē; b) ja darbinieks darba pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem no klienta vai vairāki darbinieki darba pienākumus veic ilgstošā savstarpējā saskarsmē, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem; c) ja darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms; d) ja darbinieka klātienes darba pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

No 2021.gada 15.decembra visiem klātienē strādājošiem darbiniekiem nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts (augstāk sk. arī informāciju par pārejas periodu). Turpretī darbiniekiem, kuru darba specifika pieļauj strādāt attālināti, ir nodrošināmas attālināta darba iespējas un sertifikātu pieprasīt nav pamata.

 

Igaunijā darba devējam var būt tiesības pieprasīt no darbiniekiem pilnu vakcinācijas kursa veikšanu, pamatojoties uz darba vides riska novērtējumu, kas pierāda, ka vakcinācija ir samērīgs pasākums drošības paaugstināšanai darba vietā. Samērīguma princips ir analoģisks Eiropas Savienības tiesībās zināmajam proporcionalitātes testam, kas nozīmē, ka 1) jābūt leģitīmam vakcinācijas mērķim, 2) vakcinācijai jābūt piemērotai minētā mērķa sasniegšanai, 3) nepastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai un, visbeidzot, vakcinācija ir saprātīga, izsverot konkurējošās intereses. Tā kā tiek ierobežotas tiesības uz ķermeņa neaizskaramību, vakcinācija ir jāuzskata par ultima ratio (galējo līdzekli) pasākumu. Tas nozīmē, ka pirms vakcinācijas pienākuma noteikšanas ir jāapsver citi, mazāk ierobežojoši, bet tikpat efektīvi pasākumi (piemēram, darbinieku atdalīšana, attālinātais darbs, u.c.). Jānorāda, ka vakcinācija nekādā gadījumā nedrīkst notikt fiziski piespiedu kārtā.

 

Lietuvā darba devējs nevar pieprasīt, lai darbinieki būtu pilnībā vakcinēti. Gadījumos, kad darbiniekiem ir pienākums veikt piesardzības pasākumus pret infekcijas slimībām, pastāv vairākas risku mazināšanas iespējas, piemēram, vakcinēties, tikt periodiski testētiem, sniegt pietiekamus pierādījumus dabiskas imunitātes esamībai pēc vīrusa pārslimošanas.

 

 

Vai nevakcinēšanās gadījumā darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu?

 

  • Igaunijā un Latvijā darbinieka nevakcinēšanās pie noteiktiem apstākļiem var būt par pamatu darba tiesisko attiecību izbeigšanai no darba devēja puses, tikmēr Lietuvā nevakcinēšanās pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam.

 

Latvijā ar 2021.gada ar 6.novembri stājās spēkā likuma grozījumi, kas paredz darba devēja tiesības izbeigt darba attiecības ar darbinieku, kuram darba pienākumu veikšanai bijis pienākums veikt vakcināciju, taču pēc maksimālā atstādināšanas laika vai dīkstāves darbinieka vainas dēļ, kura ilgst vairāk par trim mēnešiem, darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Šādā gadījumā darba devējam ir tiesības nekavējoties izbeigt darba attiecības ar darbinieku, izmaksājot pabalstu viena mēneša darba algas apmērā. Šādas tiesības darba devējs nedrīkst izmantot attiecībā pret darbinieci – grūtnieci, kā arī ar jebkuru sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam. Gadījumos, kad sieviete pēcdzemdību periodā baro bērnu ar krūti, tiesības izbeigt darba attiecības nav izmantojamas visā barošanas laikā līdz pat bērna divu gadu vecumam.

 

Igaunijā darba devējam ir iespēja uzteikt darba līgumu nevakcinēšanās gadījumā tikai tad, ja ir veikts iepriekšējs darba vides riska novērtējums un vakcinācija ir noteikta kā samērīgs pasākums drošības nodrošināšanai darba vietā. Ja darba vides riska novērtējumā atklātos riskus var mazināt ar citiem pasākumiem, tad vakcinācija nav nepieciešama. Ņemot vērā minētos priekšnosacījumus nepieciešamībai veikt vakcināciju darba pienākumu izpildei (vakcīnas pienākums kā galējais līdzeklis, darbinieka brīdināšana par uzteikumu u.tml.), darba devējs var uzteikt darbinieka darba līgumu tikai atbilstoši Darba likumam sakarā ar darbinieka neatbilstību amatam.

 

Lietuvā darba devējs nevar uzteikt darba līgumu tikai tāpēc, ka darbinieks nav vakcinēts. Ja  nevakcinēts darbinieks, kurš nav izslimojis Covid-19 atsakās veikt periodisku testēšanu tas ir jāatstādina no darba pie nosacījuma, ja darbiniekam nav iespējams darba pienākumus veikt attālināti vai tikt pārceltam darbam citā jomā tajā pašā darba vietā, kur darbinieks varētu likumīgi veikt savus darba pienākumus, neradot risku citiem kolēģiem vai klientiem. Tomēr, ja darbinieks rupji pārkāpj darba aizsardzības noteikumus, viņu par šādu rīcību var atlaist.

 

LEADELL advokātu biroji – Vītols Latvijā, Pilv Igaunijā un Balčiūnas un Grajauskas Lietuvā – ir vieni no vadošajiem advokātu birojiem Baltijas valstīs. Pārskatu par aktualitātēm darba tiesību jautājumos, ko ietekmējusi pandēmija, sagatavoja:

Ilze Jankeviča, zvērināta advokāte un partnere advokātu birojā LEADELL Vītols, Latvija
Marko Pilv, zvērināts advokāts un partneris advokātu birojā LEADELL Pilv, Igaunija
Hendrik Rätsep, jurists advokātu birojā LEADELL Pilv, Igaunija
Tomas Karpičius, jurists advokātu birojā LEADELL Balčiūnas & Grajauskas, Lietuva
Kotryna Pociūtė, juriste advokātu birojā LEADELL Balčiūnas & Grajauskas, Lietuva

Ko darīt, ja rodas neskaidrības?

Uzdot jautajumu LEADELL Vitols advokātam juristam tiesību ekspertam

Covid-19 pandēmijai ieilgstot, LEADELL Vītols komanda aktīvi sniedz profesionālu atbalstu klientiem darba tiesību jautājumos. Uzticiet šos un citus darba tiesību jautājumus mums:  riga@leadell.com

LEADELL Akadēmijā ar savām zināšanām dalījās advokāte Ilze Jankeviča. Ilzei ir padziļinātas zināšanas darba tiesību jomā, tāpēc viņa labprāt ar savu padomu palīdz rast atbildes uz darba ikdienā bieži sastopamiem jautājumiem.

  • Kopīgot vietnē LinkedIn
  • Dalīties Facebook
  • Dalieties vietnē Twitter

Kategorijas

  • Baltijas apskati
  • Biroja jaunumi
  • Darījumi un lietas
  • LEADELL Akadēmija
  • Sociālā atbildība
  • Starptautiskā atpazīstamība
  • Strīdu risināšana
  • Visi

Subscribe to Leadell's Newsletter

    Blaumaņa iela 5A-40,
    Riga, Latvia, LV-1011
    Telefons: +371 6784 4977
    E-pasts: riga@leadell.com