Jaunumi
Vai darbiniekam izmaksāto dienas naudu var uzskatīt par daļu no darba algas | LEADELL Akadēmija
Sadarbības ar iFinanses žurnālu ietvaros LEADELL Vītols jurists Lauris Broks analizē, vai komandējuma nauda var būt kā darba samaksa? Kādos gadījumos darbiniekam izmaksāto dienas naudu var uzskatīt par daļu no darba algas? Izskatīsim kādu tiesas lietu, kurā darba devēja un darba ņēmēja viedokļi bija pilnīgi atšķirīgi!
2022. gada 20. janvārī, izskatot lietu SKC-52/2022 darbinieka prasībā pret darba devēju saistībā ar prasītāja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 3. septembra spriedumu, Senāta Civillietu departaments nosprieda atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Lietas būtība
Izskatāmajā lietā darbinieks, kas strādāja par būvelektriķi ar pamata darba vietu Dānijā, Kopenhāgenā, un kam bija noteikts summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši un darba alga 11 eiro stundā, bija cēlis tiesā prasību pret darba devēju par neizmaksātās darba samaksas piedziņu.
Prasība pamatota ar apstākli, ka saskaņā ar noslēgto darba līgumu alga noteikta kā naudas summa, ko darbinieks saņem par darbu pēc visu paredzēto nodokļu nomaksas, tajā ietilpst visas likumdošanā noteiktās piemaksas, dienas naudas un kompensācijas. Prasītājs bija norādījis: lai arī viņam par darbu kopumā izmaksāti 11 355 eiro, taču daļa šīs summas – 6768 eiro – izmaksāta kā komandējuma dienas nauda. Tātad darba samaksa izmaksāta tikai daļēji – 4587 eiro apmērā. Prasītāja ieskatā, ievērojot Darba likuma (DL) 76. pantā noteikto darba devēja pienākumu atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar komandējumu vai darba braucienu, un ņemot vērā DL 59. pantā noteikto darba samaksas jēdzienu, komandējuma dienas nauda darba algā (nolīgtajā likmē) nebija iekļaujama. Prasītājs norādīja – algas aprēķina kvītis liecinot, ka atbildētāja pielīgto samaksu 11 eiro stundā nav uzskaitījusi kā darba samaksu, jo lielākā daļa aprēķināto summu esot komandējuma nauda, par kuru nav maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Rīgas apgabaltiesas spriedums
Izskatījusi lietu saistībā ar darba devēja apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2020. gada 3. septembra spriedumu prasību noraidīja. Tiesa norādīja, ka par veidu, kādā nosakāma saņēmējvalstij atbilstoša darba algas likme un kompensējami ar nosūtīšanu saistītie izdevumi, puses var vienoties darba līgumā, ievērojot DL 6. panta 1. daļas noteikumus, ka nav spēkā noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
Tiesa, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2015. gada 12. februāra spriedumu lietā C-396/13, norādīja, ka dienas nauda ir uzskatāma par komandējuma naudu direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 7. panta 2. daļas izpratnē. Savukārt šīs direktīvas 3. panta 7. punkta 2. daļa noteic, ka komandējuma naudu, kas saistīta ar attiecīgo norīkojumu, uzskata par minimālās algas daļu, ja vien to neizmaksā, atlīdzinot tādus faktiskos izdevumus saistībā ar norīkojumu darbā kā ceļa, dzīvokļa un uzturēšanās izdevumi.
Konstatējot, ka darba devējs saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem var iekļaut algā komandējuma dienas naudu un ka naudas summas, kas darba algas aprēķinos norādītas kā komandējuma dienas nauda, prasītājam nav tikušas maksātas kā atlīdzība par faktiskajiem ceļa, dzīvokļa un ēdināšanas izdevumiem, Rīgas apgabaltiesa atzina, ka atbildētāja ir veikusi prasītājam darba samaksas izmaksu pilnā apmērā atbilstoši darba līgumā noteiktajam.
Vērtējot prasītājam noteikto stundas likmi 11 eiro (neto) salīdzinājumā ar būvniecības nozarē nodarbināto darba samaksas apmēru Dānijā, kas ir 16 eiro (bruto), Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka nav konstatējams nesamērīgums ar darba samaksu Dānijas darba tirgū prasītāja nodarbinātajā jomā.
Kasācijas sūdzība
Par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 3. septembra spriedumu darbinieks iesniedza kasācijas sūdzību, lūdzot spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai vairāku apsvērumu dēļ.
Lietā primāri esot bijušas piemērojamas Latvijas tiesību normas, kas paredz – komandējuma dienas nauda nav darba algas sastāvdaļa. DL skaidri nodalīts darba samaksas jēdziens, kas ir iekļauts DL 59. pantā, un darba izdevumu jēdziens, kas apskatīts 76. pantā. Arī darba līgumā puses vienojušās, ka jebkādu strīdu gadījumā ņems vērā Latvijas likumu. Tādējādi tiesai esot bijis jāvērtē, vai piemērojamie starptautiskie un Dānijas likumi nerada kolīziju ar Latvijas likumu attiecīgajā jomā un kuras valsts normas ir labvēlīgākas prasītājam. Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas 593/2008 par tiesību aktiem, kuri piemērojami līgumsaistībām (Roma I) preambulas 23. punktam attiecībā par līgumiem, kas noslēgti ar pusēm, kuras tiek uzskatītas par vājākām, šīs puses esot jāaizsargā ar kolīziju normām, kas to interesēm ir labvēlīgākas nekā vispārējās normas.
Prasība neesot celta par minimālās darba algas nodrošināšanu, tāpēc tiesa bez pamata esot vērtējusi šo aspektu un atsaukusies uz judikatūru šajā jautājumā. Neesot pareizi uzskatīt komandējuma dienas naudu par minimālās algas daļu. Šādā gadījumā zūdot jēga DL 14.2 pantam.
Ievērojot EST 2015. gada 12. februāra sprieduma lietā C-396/13 atzīto, nevis jebkura dienas nauda esot minimālās algas daļa, bet gan tāda dienas nauda kā šajā konkrētajā lietā, kurā sniegts prejudiciāls nolēmums par konkrētiem darba kolektīviem līgumiem. Tajā risinātais jautājums esot atšķirīgs un neattiecas uz šīs prasības priekšmetu.
Iespējams, dienas naudu varētu iekļaut darba algas sastāvā, ja no šīs naudas tiktu maksāti nodokļi. Pretējā gadījumā tā esot aplokšņu alga, no kuras netiekot aprēķināta pensija, slimības un sociālie pabalsti. Šāda darba devēja rīcība pasliktinot darbinieka stāvokli un kropļojot darba tirgu, jo darba devējs, darba samaksu aizvietojot ar komandējuma naudu, nemaksā visus algas nodokļus.
Senāta spriedums
Izskatījis darbinieka kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Senāts savā spriedumā norādīja, ka lietā neesot strīda, ka ir nosegti prasītāja faktiskie izdevumi, kas viņam radušies saistībā ar nosūtīšanu. Tāpat neesot strīda, ka komandējuma dienas nauda prasītājam netika izmaksāta kā piemaksa. Rīgas apgabaltiesa esot konstatējusi, ka saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem darba devējs komandējuma dienas naudu var iekļaut darba algā. Līdz ar to pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam Senāts atzina, ka konkrētajā gadījumā prasītājam izmaksāto dienas naudu varēja uzskatīt par minimālās darba algas likmes daļu DL 14.2 panta izpratnē. Taču ar minēto neesot pietiekami, lai atzītu, ka strīds izšķirts pareizi.
Senāts norādīja, ka viena no būtiskajām un obligātajām darba līguma sastāvdaļām ir darba samaksa. Savukārt darba samaksai kā vienai no darba devēja ofertes būtiskai sastāvdaļai ir nozīme, darbiniekam pieņemot lēmumu par stāšanos darba attiecībās.
Darba samaksa un komandējuma nauda tiek nošķirta
Senāts apstiprināja, ka DL tiesību normās darba samaksa un komandējuma nauda tiek nošķirta, jo katrai no tām ir cits mērķis un izmaksāšanas pamats. Vispārīgi darba līgumā lietotais darba samaksas jēdziens tulkojams saskanīgi ar darba samaksas jēdzienu DL 59. panta izpratnē, proti, kā samaksa par padarīto darbu, kurā nevar ietilpt dienas nauda jeb komandējuma nauda, jo tā nav darba samaksas daļa. Pretējs tulkojums Senāta ieskatā novestu pie DL 28. panta 2. daļas pārkāpuma, jo darbiniekam nebūtu zināma būtiska darba līguma sastāvdaļa – darba samaksas apmērs –, kā arī būtu vērsts uz nodokļu tiesiskā regulējuma apiešanu, jo tiktu samazināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa un obligāto sociālo iemaksu objekts, tādējādi pretēji likumam pasliktinot darbinieka stāvokli.
Senāts atzina, ka, pievēršoties vien nosūtītā darbinieka atlīdzības apmēra samērīgumam ar attiecīgās nozares darba samaksu Dānijā vērtējumam, tiesa nav izskatījusi prasību uz tajā norādītā pamata.
Senāts norādīja: saskaņā ar celto prasību bija jāizvērtē, vai likumam atbilst darba līgumā paredzētais noteikums, ka dienas nauda (komandējuma nauda) ietilpst darba samaksā (algā), un jānoskaidro pušu griba – par kādu samaksu un kādiem tās elementiem puses vienojušās, it īpaši, vai darbinieks konkrētajos apstākļos būtu varējis saprast, kāda bija nolīgtā darba samaksa DL 59. panta izpratnē.
Tā kā Rīgas apgabaltiesa Senāta ieskatā šo pienākumu neesot izpildījusi, pārsūdzētais spriedums daļā par darba samaksas piedziņu ir atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Ko darīt, ja rodas neskaidrības?
LEADELL Vītols komanda aktīvi sniedz profesionālu atbalstu klientiem darba tiesību jautājumos. Uzticiet šos un citus darba tiesību jautājumus mums: riga@leadell.com
LEADELL Akadēmijā ar savām zināšanām dalījās jurists Lauris Broks, kurš labprāt ar savu padomu palīdz rast atbildes uz darba ikdienā bieži sastopamiem jautājumiem.
-
Savas tiesības zinoši darbinieki darba devēja kļūdas var nepiedot | Darba tiesības
11.08.2023 -
Dabinieks pieļauj kļūdas. Ko ņemt vērā darba devējam? | Darba tiesības
10.08.2023 -
Darba kārtības noteikumi – formalitāte vai palīgs biznesa mērķu sasniegšanā? | Darba tiesības
09.08.2023
Specializācijas jomas
Subscribe to Leadell's Newsletter
